Līdz pēcvārdam uztvēru šo grāmatu kā daiļliteratūru, lai gan klusībā apzinājos, ka ir lietas, ko nevar izdomāt. Ņemot vērā to, ka šī drīzāk ir tāda kā autobiogrāfija, stāstu gribējās skaudrāku, asāku, ne tik ļoti līdzsvarā, lai vairāk atklājas vēža daba. Medicīniskie termini lasītājam neko neizsaka, bet emocijas un izjūtas gan. Šoreiz gribējās vairāk otrā un mazāk pirmā.