Mana pēdējā laika mīļākā grāmata.
Stāsts no Lokija sievas Angrbodas skatu punkta. Tas sākas ar viņas nāvi, 3x tiekot sadedzinātai un izraujot viņas sirdi, un beidzas ar Ragnaroku.
Tas ir stāsts par sievu un māti, kas gaida mājās savu vīru, kamēr aprūpē savus trīs briesmoņbērnus - Hēlu, Fenriru un Jormungandu-, kas nemaz nav vienkārš uzdevums. Parasti ikdienas uztraukumi un mājasdarbi, kam klāt nāk bailes par to, ko dievi varētu izdarīt, ja atklātu viņu eksistenci.
Sākumā grāmata savaldzina ar savu humoru un mīlestību, tad satriec lasītāja dvēseli pīšļos ar visbriesmīgāko nodevību, nošķirot bērnus no viņu mīlošās mātes, lai viņi atkal varētu satikties, kad pasaulei būs pienācis gals.
Šī grāmata ir arī par sevis atkal atrašanu un to, kā dzīvot tālāk pēc milzīga zaudējuma. Par skaistu un sarežģītu mīlestību.
Es pārāk bieži neraudu, lasot grāmatas, bet šis bija skaistākais Ragnaroks, ko jebkad biju piedzīvojusi - beigas tikai nozīmē sākumu jaunai un skaistākai pasaulei.
Iesaku!