Kad nolēmu mazliet dziļāk ieskatīties zinātniskās fantastikas un fantāzijas vēstures biezokņos, biju iztēlojusies aizraujošu ceļojumu meistarīgā stāstniecībā. Vīlos. Herberta Velsa stāstījumos zinātniskā fantastika ir svešķermenis citādi visai garlaicīgā un ikdienišķā vidē, sižeta virzība brīžiem šķiet spraiga, bet visos trīs gadījumos beigās mani smagi pievīla. Iespējams, ka Velsa laikā stāsti lika aizdomāties par cilvēciskām vērtībām, mēģinot izkāpt no ierastā un idejas pēc būtības bija interesantas, bet kopumā šī grāmata, iespējams, kalpos par iemeslu jaunas grāmatu ēras uzsākšanai - tādas, kas ir mazliet patālāk no šī gabala un tam līdzīgiem.