The definition of a slow burn, but the conclusion/ending really elevate the whole story.

Aluciné con la primera mitad. Muchísimo. El planteamiento es increíble, con esa extraña que tarantulea de mala manera y se introduce en la vida de la narradora hasta casi anularla. La vampiriza, la aísla y la hace dudar de su propia personalidad. Y todo con un ejercicio metaliterario tremendo en el que hay autoficción o biografía ficticia, no lo tengo claro, y mucha reflexión sobre géneros literarios, la telerrealidad y especialmente sobre el impacto del éxito en alguien que lo vive más como un daño colateral que como un triunfo. En la segunda mitad me perdió un poco, se vuelve repetitivo y me pareció demasiado evidente el homenaje a 'Misery'. Aún así, es una estupenda vuelta de tuerca al thriller psicológico.

Un libro maravillosamente escrito. La forma en que va desgranando detalles aparentemente inocuos pero inquietantes, te mantiene pegada para terminar descubriendo por fin la intriga que sabes que va a suceder. Un relato espeluznante, en fin, con el que puedes sentirte identificada en muchos aspectos y te preguntas si, en tu caso, la historia podría haber terminado de forma parecida.
La realidad supera a la ficción, supongo.

Al vier keer in het Nederlands gelezen, en de vijfde keer in het Frans. Dit is zo'n bijzonder verhaal en ik zal het ongetwijfeld nog vaker herlezen.

Une très bonne lecture, d'une auteure (autrice?) que je ne connaissais que de nom. Une intrigue bien ficelée, une façon simple et fluide de nous raconter son histoire. Même si j'ai parfois trouvé quelques longueurs, j'ai vraiment apprécié ce roman. Et la fin n'a rien gâchée, au contraire ! En bref, je ne suis pas une critique littéraire, vous trouverez de bien meilleurs avis que le mien sur le net et certainement plus détaillés, mais pour ma part c'est un livre que je recommande. Et surtout je pense poursuivre très vite ma découverte des romans de Delphine De Vigan

Citas atsauksmes šo grāmatu salīdzina ar Stīvena Kinga "Mizeriju", tādējādi atsaucoties uz kopīgajām tēmām par varas attiecībām, manipulāciju un, protams, rakstniecību kā slogu un glābiņu, tomēr nevar nepamanīt galvenās varones līdzību ar kādu citu populāru tēlu - psiholoģisko trilleru meistares Patrīcijas Haismitas radīto Tomu Ripliju.
Līdzīgi kā Riplijs arī L. lasītājā rada satraukumu liekot nepārtraukti censties izdibināt viņas rīcības motīvus. L. klātbūtne caurauž visu romānu; Delfīne nesteidzas pabeigt savu stāstu, dažādām smalkām detaļām ilustrējot L. pieaugošo ietekmi autores dzīvē, kas pāraug savdabīgās varas attiecībās starp abām sievietēm.
Autore meistarīgi strādā mijot realitāti un fikciju, liekot lasītājam ik uz vārda apšaubīt rakstītā patiesību. L. pastāvīgā klātesamība padara viņas eksistenci par biedējoši īstu, tomēr

Spoiler

no daiļliteratūras aizgūtā biogrāfija liek lasītājam uzdot jautājumu, kas visa romāna garumā nomoka arī Delfīni - vai lasītājs spēj identificēt daiļliteratūrā ietverto patiesību? Vai tas vispār ir svarīgi?

Aizraujoša grāmata, ko pievienoju saviem favorītiem, cerībā to šķetināt tālāk.